Jūnijs... būt mierā un harmonijā ar Sevi
He - hei jau vasarā! Sirds gavilē par reibinošo smaržu visapkārt, par saules stariem un tikko pļauto zālīti zem kājām. Cik skaisti un patiesi siltais laiks spēj iedvesmot un nomierināt. Būt mierā un harminijā – jā, tas laikam, ir mans sapnis. Milzu vēlēšanās - miers ar pasauli man apkārt un galvenais, ar sevi! Šobrīd šķiet, ka pasaules kārtība sajukusi kājām gaisā. Kaut pagājis vairāk kā gads, kopš dzīvojam savādāk, pie tā nevar pierast, to grūti pieņemt, reaģēt, pārorientēties un saglabāties. Brīžiem pieķeru sevi pie domas, ka kaut kādās lietās esmu pat konservatīva. Gribās, kā agrāk, gribās tā, kā bija kādreiz… bet ir tā, kā ir un es cenšos rast balansu starp vēlmēm un iespējām. Tā, laikam, ir bijis vienmēr - katram ir kāds laika posms dzīvē, kad likās zāle zaļāka un debesis zilākas. Ir, vai ne? Mūžīgie laimes meklējumi – bērnu dārzā negulēju, bet šobrīd sapņoju par diendusu. Skolā pusdienu kopgalds bija piespiedu kārtā, bet tagad raujos, lai kaut vienu vakaru varētu ar draugiem kopā pavakariņot. Trīspadsmit gados krāsoju lūpas un gaidīju, kad tik izaugšu, tagad izmantoju kologēna krēmus, lai vecums tik ātri sejā neparādās. Mazliet jau smieklīgi, ka nekad, nekur nav tā īsti labi, visu laiku ko gaidu, kaut kam pakaļ skrienu. Apstāties un baudīt. Ievilkt elpu tik dziļi, ka atdurās – prot tikai retais. Mēs neprotam ļauties, bet protam plūst pa straumi. Pamēģini nogulties zālē, atvērt rokas un sirdi plaši vaļā, skaļi kliedzot: “Dzīve es tevi mīlu, mīlu šo brīdi! Esmu laimīga, pateicīga un mierā, mierā ar pasaules kārtību un Sevi! Es esmu šeit un tagad! Sveru tieši tik, cik nepieciešams, gadi kas ir - visi mani un no zelta!” Aha, vismaz pasmaidīji… bet neiešu tak šitā muļķīgi bļaustīties, ko citi padomās?! Vai ne?
Es histēriski bļauju no prieka, ka man atkal ļauts strādāt… Ķeru katru mirkli un iespēju, lai varētu būt atkal tur, kur bija “labi”! Šobrīd nav slikti, bet kad rokas un prāts jau stila mapēs iekšā – sirds pukst daudz straujāk. Man atkal gribas iedvesmot, samīļot un sapucēt visas, visas Jūs. Lai mēs ziedam tik skaisti kā jāņu pļavas… kā sīkziedu madaras un kārtīgi pujeņu klēpji!
Kas ir tas, kas liek Tavai sirdij pukstēt straujāk? Ko tu darītu, ja būtu viss ļauts? Ko darot trīsas skrien pār ķermeni no saviļņojuma un gandarījuma? Tu zini? Tad dari!!!
Novēlu jūnijā atrast balansu un mieru. Starp pasaules kārtību un saviem sapņiem. Starp realitāti un ticību nākotnei! Lai pieteik laika apstāties un ievilkt elpu – varbūt pat kājām gaisā!
Uz tikšanos … Tava Evija BB